Résumé

Ahhh, beidzot es atkal kaut ko varu te ierakstīt! Super! Pa šo laiku ir noticies tik daudz jauna, ka es pat vairs nezinu, vai spēšu visu pieminēt. [zināju, ka vajadzēja visu šo laiku kaut kur pierakstīt visu, ko gribēju ierakstīt šei - ehhh, neraža].

Vispār, laikam vieglāk būs mēģināt pa punktiņiem:

• Mēs pārvācāmies uz jaunu māju;
• Mēs aizgājām no darba INTERecruit un dabūjām darbu jaunā aģentūrā DTB [frī kartupeļu ražošana; lieki piebilst, ka alga tur ir daudz labāka, noteiktas stundas (12) un viss ir oki doki];
• Maz sēdēju Internetā
• Strādājām, strādājām un vēlreiz strādājām;
• Man ieskaitīja cita darbinieka algu, kuru es gandrīz notērēju;
• Nopirkām Raivim smaržas un ziemas jaku;
• Raivis nopirka iPhone [šodien];
  
• Uzzināju, ka Tokio Hotel jau trešo gadu pēc kārtas ieguva MTV EMA balvu kā BEST BAND [yeeeyyy];
• Sāku pamazām klausīties jaunās dziesmas no Tokio Hotel jaunā albūma HUMANOID [albūms ir riktīgi feins];
• Esmu baigi pieķērusies Tokio Hotel dziesmai – World behind my wall ;
• Pirmo reizi fočējos būdiņā, kur parasti filmās tās smieklīgās kopbildes visi taisa;
• Esmu dabūjusi vēl vienu māsu ar superīgu vārdu, kuru dzirdēju pirmo reizi mūžā – Sendlija [es strādāju kopā ar viņas mammu INTERecruit, kura man ir ļoti mīļa];
• Esmu pieķērusies daudzām jaunām dziesmām;
• Man ir iegaršojušies cepti sīpoli, kad viņi ir ar tādu kā saldenu piegaršu [katrā ziņā dīvaini, jo man sīpoli jau no sākta gala ir likušies tik pretīgi, ka vienmēr esmu lasījusi viņus ārā no visiem ēdieniem, kur vien viņi tikai pavīd];
• Saņēmu brīdinājumus par kredītu nemaksāšanu [bet nu tagad ceru, ka viss būs kārtībā - kaut kas ir jādara lietas labā];
• Ar katru dienu man ir aizvien grūtāk novērst acis no Raivja ;
• Man ir ļoti iegaršojušies mango, ļoti, ļoti;
• Riktīgi šokēja Bila radikālās pārmaiņas [labā nozīmē];
• Turpinam jau ierastos filmu vakarus un dienas;
• Gatavojamies ar Raivi braukt ciemos uz Latviju februārī;
• Ilgojos pēc saviem mīļajiem…
• …un ļoti gaidu braukšanu mājās!

Ja kaut ko atcerēšos, tad noteikti uzrakstīšu!

Bučas visiem, kas lasa!

Te būs dažas jaunākās bildītes!

Gribu mājās…

Vienkārši ienīstama diena – šodiena! Ienīstu! Visu dienu, sākot no vakardienas, neesmu normāli runājusi ar Raivi, un pie vainas, kā parasti, strīdi… Ienīstu… :@ Šodiena kopumā bija tik grūta, smaga, ka es  vienkārši gribu izdarīt tā, lai sāp vēl vairāk, ja reiz sāp. [Tikko nospiedu mazu mušu, bet man labāk nepalika]. Un pats tizlākais ir tas, ka nav neviena, kas mani saprot, ar ko varētu izrunāties. Tagad tik ļoti vēlētos, lai pie manis būtu Olga, vai vismaz skype, vai draugos, bet nav. Gribās vienkārši mājās, kur nav ne strīdu – gribu kā mazs bērns pie savas mammas, gribās izjust mājīgumu savās mājās, jo, lai kā gribētos un kā censtos justies kā mājās šeit, tas nav tas, un man nesanāk, jo te es jūtos tikai kā vienīgajā vietā, kur būt, jo citur nav kur iet. Pietiek mani tikai kaut nedaudz aizskart kaut kādā  veidā, un pār mani nāk viss iespējamais, ne tikai tas viens konkrētais. Esmu pārāk emocionāla un jūtīga. Tāpēc arī esmu viegls upuris. Dažreiz tik ļoti gribās visam uzspļaut un braukt mājās, kur ir vislabāk, bet apraujos pie tā, ka nevaru… vnk nevaru. ;(

Šodiena ir viena liela pesimisma bedre. Rīt gan jau ka būs uz darbu, tad varbūt kaut nedaudz aizmirsīšu par visu, kas nomāca šodien, bet es zinu, līdz ko pienāks kārtējais strīds, viss būs atpakaļ, un atkal sāpēs, atkal asaras birs, atkal galva plīsīs pušu no skumjām un asaru pārlieku lielās spraukšanās ārā.

Ajjjj, tagad galvā ir tikai STULBAS, galīgi stulbas domas, labāk neteikšu kādas – jūs nobīsieties. Nevajag!

Katru reizi, kā Raivis ienāk istabā, gribās viņu samīļot, sabučot, izlīgt, bet kaut kas manī neļauj to darīt – varbūt pārlieku lielais sarūgtinājums, lielā dusma… gan jau… bet, Raivi, zini to, ka es to vēlos visvairāk… ;( un rakstot šīs pēdējās rindiņas, man atkal asaras traucas ārā, jo es vnk nevaru – iedomājoties to, ko vēlos visvairāk, un sev liegt to, tas ir pats ļaunākais… ;(

Bet sajūta, kad asaras, kas sakrājušās daudz, daudz, pārrit pār vaigu – tā ir tik patīkama, jo jūti, ka asaras aiznes prom visas skumjas… un tu kļūsti mierīgs…

Piedod man!

P.S. Tava dziesma ir TIK SKAISTA!

Paldies Tev par to…

Yesterday`s Hang-out

Vakar sanāca tā, ka pa ilgiem laikiem es beidzot atkal tiku aizvilkta uz klubu Pulse8. Visu dienu normāli sēdējām mājās, tad uz vakarpusi Djima izštukoja, ka jāpaņem aliņi. Tā nu viņi sāka dzert. Es atturējos, jo kaut kā negribējās. Alus tā vai tā īpaši negaršo, tik izņēmuma reizēs. Tā kā mums ir ciemiņi, tad uz klubu mēs devāmies diezgan kuplā skaitā. Pats labākais jau bija tas, ka starp 5 džekiem es biju vienīgā meiča. No sākuma visu laiku teicu, ka neiešu uz klubu, nebija īpašas vēlmes, bet tā kā es nevarēju, nē, vairāk jau negribēju laist savu Minci vienu pašu uz klubu ar džekiem, tad nu es izlēmu, ka došos arī es, jo mājās katrā gadījumā nebija ko darīt. Saposos un mēs devāmies ceļā. Pa ceļam iegājām veicī, nopirkām divus Twistus un lēnā garā devāmies uz centra pusi uz klubu, kuru iemīļojuši vairāk iebraucēji nekā vietējie angļi. Starpcitu, tā kluba īpašnieks ir latvietis un vienu no apsargiem arī sauc Raivis. {giggle}Pirms kāda laika izdzirdēju, ka tuvāk centram esot kaut kāds klubs Liquid, ja  nemaldos par pareizrakstību. Raivis teica, ka tas esot veselos trijos stāvos, tik stulbi, ka ieeja tikai no 20 gadiem, laikam. Man jau ir, bet Raivim tik būs. Nekas, sagaidīšu, un tad aiziesim ievērtēt arī to. It kā viens darba biedrs latvietis teica, ka tur esot riktīgi feini. Būs jāiemēģina. Iztukšojām Twista pudeles un jau bijām klāt. Devāmies iekšā, uzrādījām savus ID un saņēmuši zīmodziņus, devāmies iekšā. No sākuma mūzika nebija no tām labākajām, otrajā stāvā skanēja pārsvarā krievu mūzika, kas man pašai ne īpaši iet pie sirds, tā nu mēs devāmies visi lejā tancot. Vakara gaitā es uzzināju tik daudz no Raivja puses, viņa domas, sapņus, cerības, visu, visu… Tik ilgi biju gaidījusi, kad mēs tā no sirds parunāsimies, izrunāsim visu, un vakar bija tā diena, ko tik ilgi biju gaidījusi. Tāds prieks. Vakar es jutos vienkārši debešķīgi, un jau atkal varu noglabāt to visu savu labāko dienu krātuvītē šeit Anglijā. Es varēju tikai klausīties un aiz laimes neko izdvest. Es jutos no sirds laimīga, un vēl joprojām smaidu, kad atceros vakardienu, tik siltas sajūtas. Tagad tiešām no sirds zinu, ka viņš mani mīl, patiesi…

Raivi, paldies, Tev, par vakardienu!!! Tas bija kaut kas fantastisks un patiess. Paldies.

Es mīlu Tevi!

http://www.pulse8club.co.uk

P.S. Atkal nokačāju filmu `Camp Rock`. Esmu jau redzējusi, bet gribās vēlreiz, un to es arī darīšu. :p

Atā!

Anketa

Šorīt iegāju THFFB forumā, un tur bija ielikta anketa, ko var aizpildīt aiz `nekodarīt`.

Man tiešām nebija, ko darīt, un es to arī aizpildīju. Varbūt, izlasot, uzzināsiet par mani kaut ko vairāk.

***

PAR MANI

Vārds – Kristīne Taukule
Dzimšanas diena – 29.05.89
Dzīvesvieta – Madona [Pašlaik UK - Peterborough]
Tavs horoskops – Dvīnis
Svars – ~65kg
Garums – 170cm
Acis – zilpelēkas [citu apjūsmotas, tik nezinu, kāpēc]
Mati – gaiši brūni, pelēkbrūni
Māsas/brāļi – 2 māsas, 1 brālis
Pīrsingi (arī auskari) – nabā, mēlē, 10 auskari [pēdējā laikā visi caurumi nav aizpildīti], bija vēl uzacī [arī nav aizaudzis vēl], un bija apakšlūpā [darba dēļ izņēmu]
Mobilais telefons (modelis) – Sony Ericsson
Kāda dziesma tev skan, kad tev zvana uz mobilo? – Jesse McCartney – How do you sleep
Mīļākais zieds – Gerberas
Ēdiens- Krabju nūjiņas
Dzēriens – Citronu tēja
Saldums – Saldumi ne visai, bet garšo augļi
Mīļākais dzīvnieks – Delfīns
Vai tev ir mājdzīvnieks? ja jā, tad kas viņš ir? – Suns un kaķis, bija vēl viens kaķis, bet nomira, palika šie divi
Kāds ir tava mājdzīvnieka vārds? - Suns- Ričis, kaķis Čiksis, otrs kaķis bija Džimis
Tavi hobiji – Rakstīt savu mājaslapu, fočēties, ceļot, zīmēt, rakstīt stāstiņus, dzejolīšus, dejot, tusēt utt
Kur tu gribētu strādāt? – Nav ne jausmas, pašlaik strādāju augļu fabrikā, bet piedāvāja Bankā [jāmēģina]
Mīļākā grupa/dziedātājs – Klausos ļoti dažādu mūziku
Mīļākais video klips – Daudzi
Mīļākā filma – Arī ļoti daudz, nav tādas vienas konkrēti [patīk komēdijas un pusaudžu filmas]
Mīļākais seriāls – Prison Break – kad biju maza, patika visi tie Step By Step, Pilna māja utt.
Mīļākais aktieris/aktrise – arī daudzi
Mīļākā multfilma – he he, nav ne jausmas
Mīļākais TV kanāls – Mūzikas kanāli
Mīļākā radio stacija – European Hit Radio
Mīļākā grāmata- Krēsla un M.Džeksona biogrāfija
Perfektas brīvdienas ir.. – kopā ar draugiem
Mīļākais veikals – daudzi
Mīļākā mašīna- nepārzinu markas, bet draugs pēdējā laikā baigi pieradinājis SUBĀRIEM
Mīļākie svētki- Ziemassvētki un Jaunais gads, arī dzimene
Vai tev ir otrā pusīte? – ir
Kā tu saproti vārdu “draudzība”? – Uzticēšanās, vienotība
Kā tu saproti vārdu “mīlestība”? - Celšanās spārnos.
nocitēšu, ko nesen izlasīju

“Mīlestība ir iepriecinošs apmulsums un eiforija vienlaikus.
Brīnišķīgs laiks, kad viss šķiet iespējams.
Kad ir sajūta, ka Tev piemīt visuvarošs spēks.
Nevaldāmi sirds puksti, ieraugot mīļoto.
Absolūta laimes sajūta, kad mīļotais ir tuvumā…
Mīlestība ir vissvarīgākā lieta pasaulē, to zina katrs.
Tu mīli un mīl arī -Tevi- vai kaut kas skaistāks ir iespējams?!”

Tavs sapnis - laimīga dzīve
Ja tev būtu 1 miljons ls, ko tu ar tiem iesāktu? – patukšotu veikalus, iepriecinātu savu puiku, aizbrauktu kaut kur abi kopa, palīdzētu vecākiem un tiktu galā ar saviem kredītiem
Ja tev būtu 3 vēlēšanās, tad kādas tās būtu? – Vēlēšanās nedrīkst izteikt skaļi, tad tās nepiepildās
Tu ieraugi cilvēku pirmo reizi. No kā veidojas pirmais iespaids par viņu? – Pēc izturēšanās
Tava labākā rakstura iezīme – ļoti mīļa un labsirdīga
Tavuprāt, sliktākās rakstura īpašības – greizsirdība un ātra apvainošanās par sīkumiem
Vai tu esi kādu no augstāk minētām īpašībām ievērojusi sevī? – jap, esmu gan

KAD TU PĒDĒJO REIZI…

…ēdi? pirms pusstundas
…iemīlējies? šā gada maija beigās, kad satiku savu minčuku [vēl joprojām stipri mīlu]
…smējies? vakar tusiņā
…raudāji? aizvakar laikam, prieka asaras par to, ka man ir mans puika
…teici kādam, ka mīli viņu? Vakar savam puikam
…apskāvi kādu? Šorīt savu puiku.
…pīpēji? Šorīt [fuj man]
…dzēri alkoholu? Vakar tusiņā

KAS BIJA PĒDĒJĀ PERSONA, KO TU…

…redzēji? Drauga draugs [viņš prasīja man cigareti, bet man nebija]
…domāji par? Mans puika
…zvanīji? Mana puiša mamma
…runāji? Ar savu puiku

ŠODIEN

Cikos tu piecēlies? ~ 13:00
Kas tevi pamodināja? Pati
Kas bija pirmais, ko tu pateici? Ka man nāk miegs, bet nevaru pagulēt
Kas bija pirmais, ko tu dzirdēji? Puiša drauga balss
Kuru dziesmu tu dzirdēji pirmo? Mario Cruz – I can be
Ko tu ēdi? Vistas zupu un apelsīnu
Kura lieta/parādība/cilvēks tevi sadusmoja visvairāk? puiša patēvs [viņš pēc vakardienas tusiņa pat gulēt neaizgāja un visu nakti novervelēja, stāstot ciemiņiem savus stāstus, kas krīt uz nerviem]
Kas tevi iepriecināja? Tas, ka pamostoties blakus čučēja puika
Kas tevi sarūgtināja? Ka puika aizbrauca ar manu brāli uz kaut kurieni, un būs atpakaļ tikai pēc ~ 3h, es paliku mājās, jo negribēju, lai viņiem uz mani jāgaida, kamēr es sataisīšos
Kur tu pašlaik atrodies? Savā istabā, UK, Peterborough , sēžu uz grīdas un dauzu taustiņus

30.08.2009.

Keep on Rising

Šodien piecēlos ap 11:00, ja nemaldos, aiz loga diezgan drēgns laiks, laikam jau arī šeit rudens tuvojas. Šodien, kā jau piektdienā, saņēmu algu un ar Raivi aizčāpojām līdz centram iepirkties. Es nopirku rudenim zābaciņus, Raivis sev botas. Sapirkāmies vēl visu ko garšīgu, noskatījāmies filmu, patrakojām, bik pēc trakošanas sakašķējāmies, tad es iegāju dušiņā, tagad te sēžu, izrakājos pa draugiem.lv un, sēžot, ieritinājusies dvielī, domāju – vasara pagājusi vienkārši nemanot, jau rudens teju, teju būs klāt, jo jau liek par sevi manīt, domāju par mājām, tik ļoti vēlos aizbraukt mājās, pietrūkst Latvijas. [ne uz palikšanu, bet tik tā - paciemoties]. Ahhhh, nu tik ļoti gribās. Bet gan pienāks laiks. Kā saka, viss labs nāk ar gaidīšanu. Tad nu cerēšu, ka tā arī ir. Nesen parunājos ar Olgu, viņa bija pie manis tur Madonā, manās mājās, abas ar Solveigu – bij tik feini viņu redzēt un parunāties. Varbūt viņa kaut kad septembrī atbrauks uz šejieni. Gribētos jau viņu te sagaidīt, bet tad jau redzēs, ja viņa varēs, tad jau atbrauks, ja nē, tad nāksies ciesties līdz Ziemassvētkiem, kad mēs ar Raivi brauksim mājās uz kādu laiciņu – cik ilgu – nezinu. To vēl izdomāsim. Laiks jau it kā ir biļetes pasūtīt.

Ām, šodien arī domāju, cik ļoti esmu iemīlējusies, tā sajūta vienkārši mani nepamet. Sapratu, ka iet dušā divatā ir divtik patīkami un sexīgi. Vakar vispār bija superīga dušošanās. Viņš vienkārši stāvēja un ļāva man viņu nomazgāt. Viņa ķermenis viss putās izskatījās tik kārdinoši, ak tu Dievs, pa nopietnam. Vispār – kad viņš ir slapjš, kad katra pilīte, kas notek pār viņa seju, lūpām, ķermeni, liek man kust. Viņa slapjie mati – tas ir kaut kas neaprakstāms. [Piedodiet, aizsapņojos! *blush] Esmu tik laimīga, kad viņš ir man blakus. Šodien, skatoties filmu, viņš tā ieritinājās pie manis, ka es no augšas to vien darīju, kā pētīju viņu – viņa acis, augumu. Un jā, viņam ir tik siltas rokas – vienmēr! Kā jau viņam draugos ierakstīju,- Esmu slima ar viņu, un negribu veseļoties. Vēl viņā es mīlu to, kā viņš mīl savu mazo brālīti – visu laiku čubinās, mierina, kad viņš raud, lutina, lolo, auklē, ieaijā miedziņā, guļ blakām, ja mazajam nemierīgs miedziņš. Nu tas ir tik ideāli. Ko meitene vēl vairāk var vēlēties – redzēt savu mīļoto blakus bērnam un saprast, cik rūpīgs viņš ir attiecībā pret to. Šodien, kad gājām uzpīpēt [zinu, fuj] mazais palika iekšā aiz durvīm un sāka raudāt, jo arī viņš vēlējās iziet laukā, svaigā gaisā. Tad nu Raivis attaisīja durvis, un mazais izčāpoja ārā, pārstāja raudāt, un tad viņš viņu pie rociņas vadāja pa pagalmu, lai mazais izstaigājas. Vai tas nav mīļi? aahh.. Es vienkārši nevaru beigt domāt par viņu, par visu, ko viņš dara… Vienkārši nevaru… Esmu pilnībā apmāta ar viņu… Un ir tik labi…

Vēl, šodien Raivis pasauca mani līdzi aizbraukt ar viņu un Andi uz Bostonu, uz kurieni mēs tomēr beigu beigās neaizbraucām. Braukājāmies pa pilsētu, aizbraucām līdz Kristapam, Andim uz turieni bija atnākusi vēstule no darba, kurā viņš tika pieņemts. [Wuu huuu] Sēdējām mašīnā, kamēr Andis bija iegājis iekšā. Mājās neviena nebija, Raivis uzlika  Максим- Лучшая Ночь [iesaku], es skatījos uz viņu, un man asaras acīs saskrēja. Esmu ļoti emocionāla, un tanī brīdī manī maisījās tik daudz domu par viņu, par mums, cik ļoti laimīgu tomēr viņš mani padara – esmu sapratusi, ka viņš tiešām man nozīmē ļoti daudz – ļoti, ļoti… Un man tā patīk viņu sabučot un pateikt, ka mīlu viņu, jo tā es jūtos – pat vēl labāk. Strīdi neskaitās, tādi ir visiem, tik jāmāk tikt tiem pāri. Es tiešām varu no tiesas iedomāties savu dzīvi kopā ar viņu, man patīk to darīt…Tik kad sapņo, aizver acis, jo sapnis var arī nepiepildīties. Jāsargā savi sapņi un jātiecas pretī tiem.

Vēl viena lietiņa, ko gribēju pastāstīt – laikam tas, ko es tagad pateikšu, tiešām nodos mani – nu savā ziņā vismaz. [iemīlējusies] Bez maz vai visur, kur eju, uz ko paskatos, es tik daudz pamanu sirsniņveidīgas formas – visur – šķīvjos, ārā uz ielas, maizē – visur…

Tātad – cik atceros, esmu tās pamanījusi:

• Ēdu salātus un uz bļodiņas malas, no majonēzes un krējuma bija sirsniņveidīgas līnijas.
• Gāju dušā, izņēmu matu gumiju no matiem, nometu uz grīdas. Tā iekrita manā čībā un salocījās tā, ka izveidojās sirsniņa.
• Ēdu Raivja mammas pagatavotu zupu, klāt piekodu maizi, un uz maizes riciņas, tur, kur tie burbulīši vai caurumiņi, nu tās poriņas maizē, arī tajās es pamanīju sirsniņu.
• Kad nebija ko darīt mājās, izdomāju nedaudz pafotogrāfēties. Mums te sienas istabā tādas ar kaut kādiem nenoteiktiem rakstiem, neformīgiem, bet vienā vietiņā pamanīju sirsniņu.
• Neskaitāmas reizes uz ielas esmu pamanījusi uz zemes nomestus papīra gabaliņus, un bieži  vien tie ir sabradāti sirsniņu formās.
• Vienreiz ēdu sausās pārslas ar pienu, tur viena pārsla izskatījās pēc sirsniņas.
• Šodien, Raivis gulēja uz spilvena, kam violets pārvalks, es ēdu nektarīnu, uzsēdos viņam uz muguras, pieliecos, lai nobučotu, un uz spilvena uztecēja nektarīna sula. Slapjums, kas tur palika, izskatījās pēc sirsniņas.
• Šodien dušā pamanīju, ka zilums, kas no sākuma bija galīgi neformīgs uz manas kājas, tagad ir ieņēmis sirsniņas formu.
• Šodien mazais Raivja brālītis pats izvilka no mūsu maisiņa nektarīnu, panēma savās mazajās rociņās un pirmo reizi, kad iekodās, izkoda miziņu tā, ka izkostais gabaliņš izskatījās pēc sirsniņas, tikai to man neizdevās nofotogrāfēt. Pārējie daudz maz ir nofotogrāfēti, vēl izņemot tos papīrus uz ielas.
• Kādu laiciņu atpakaļ, kad vēl Solveiga ar Agnesi bija te pie manis Anglijā, kad taisījāmies braukt uz jūru, debesīs pamanīju mākoni, kas izskatījās pēc salauztas sirsniņas. [nekas, ka salauzta, bet tomēr sirsniņa]
• Kad bijām jūrā, atradu taču arī to akmentiņu sirsniņas formā, kurā pēc tam iegravēju I♥U un uzdāvināju Raivim.

Noteikti vēl esmu kaut ko piemirsusi vai neesmu iemūžinājusi, bet nekas, tāpat var saprast, kas ar mani notiek, bez liekas runāšanas – ESMU IEMĪLĒJUSIES! Tu, Raivi, esi mans brīnumiņš…

Te būs bildītes ar pierādījumiem.

Uz bildītēm paturot ar peli varēsi izlasīt, kur kura ir redzēta.

P.S. Izlasīju draugu dienasgrāmatās, precīzāk, Ligitas Rutkovskas dienasgrāmatā!

“Pati pirmā sieviete bija Ieva. Pati skaistākā sieviete – Kleopatra.
Pati gudrākā sieviete – Žorža Sanda. Vīrieši, aizmirstiet to! Pati
pirmā, pati skaistākā un pati gudrākā sieviete atrodas jums blakus.”

♥

Mīlestības Aforismi

Rakājos Internetā un uzgāju mājaslapiņu ar `Mīlestības Aforismiem`.

Šis tas aizķērās!

Mīlēt – tā ir vēlēšanās ar kādu kopā sagaidīt vecumdienas.
(Ē. Remarks)

***

Dievs patiesībā ir dāsns – viņš bieži sabīda kopā “īstos”, bet mēs paši neprotam rīkoties, sabojājam doto iespēju.
(Z. Jančevska)

***

Nekas tā netuvina cilvēkus kā smaids. Un ar smaidu sākas katra patiesa mīlestība.
(A. Kuprins)

***

Mīlestība ir vienīgais pasaules brīnums.
(E. Holderness)

***

Mīlestība ir iepriecinošs apmulsums un eiforija vienlaikus.
Brīnišķīgs laiks, kad viss šķiet iespējams.
Kad ir sajūta, ka Tev piemīt visuvarošs spēks.
Nevaldāmi sirds puksti, ieraugot mīļoto.
Absolūta laimes sajūta, kad mīļotais ir tuvumā…
Mīlestība ir vissvarīgākā lieta pasaulē, to zina katrs.
Tu mīli un mīl arī -Tevi- vai kaut kas skaistāks ir iespējams?!

***

Laulība ir nevis kopdzīves, bet saskaņas rezultāts.
(Latīņu teiciens)

***

Iemīlējies cilvēks ir gluži kā smilšu pulkstenis: sirdij piepildoties, smadzenes iztukšojas.
(Autors nezināms)

***

Vai tiešām vienmēr, kur divi laimīgie, tur vajadzīgs viens nelaimīgais?
(Zigmārs Ungurs)

***

Mīlestība liek mums doties nekurienē – un izved no tās.

***

Trūcīga ir tā mīlestība, kuru var izmērīt.
(V. Šekspīrs)

***

Ir neizsakāmi grūti likt punktu tur, kur sirds liek komatu.

***

Mīlestība ir visspēcīgākā no visām kaislībām tāpēc, ka tā vienlaicīgi pārņem gan galvu, gan sirdi, gan miesu.

___

© www.saimniece.lv

Space Woman

Sakarā ar virsrakstu – tas nav tā bez iemesla, visam ir savs iemesls, un šodien tas ir Raivis, kas to vien dara, kā liek man lidināties ne šajā pasaulē, bet kādā citā – labākā, skaistākā… Šodien sāku manīt to, kā viņš mainās. Man pienāk daudz mīļākas, sirsnīgākās, dziļākas, emocijām pilnākas īsziņas, kamēr viņš ir ceļā uz darbu. Es vēl joprojām nevaru nomierināties, jo tas ir tas, ko es tik ilgi no viņa gaidīju. Tā ceru, ka tas nekur nepazudīs, neizgaisīs kā nebijis.

25. jūnijs, 2009. – mēs kļuvām viens vesels, ar ticību, ka ne velti mēs esam iemesti vienā vietā, bet ar nolūku, liktenis paspēlēja mazu lomiņu tajā visā. Viņš saveda divas sirsniņas kopā, lai tās kļūtu par vienu veselu. Es īstenībā vēl joprojām nevaru apjēgt to, kā mana dzīve ir mainījusies – man blakus ir cilvēks, kuru mīlu, ko vēlos redzēt sev blakus katru mīļu brīdi, kuru nevēlos pazaudēt, kuru vēlos sev…

“Nav tādu vārdu, mīļā, lai es tev pateiktu, cik ļoti tevi mīlu! Man nekad nav bijis tā, kā ir tagad. Es esmu vienkārši traks pēc tevis, gribu ar tevi pavadīt savu dzīvi, gribu, lai mums ir ģimene, bērniņš un viss pārējais, lai mums nekas netrūkst, lai esam laimīgi. Mīlu tevi, mazā!”

***

“Tici man, pele mana, mainīšos es, lai tik tev ir prieks par mani, lai vari lepoties ar manīm tādu, kāds esmu. Kad būs bēbītis mums, tad darīšu visu, lai būtu pats labākais tētis un mīļotais vīrietis pasaulē!”

***

Tici man, peka, man arī kņud, jo man ir pats, pats lielākais dārgums pasaulē. Tāda nav nevienam, un tieši tāpēc esmu laimīgākais puika pasaulē, un galvenais, ka TAVS puika!”

Tagad gan jau ka saprotat, par ko es runāju…

___

Raivis tagad ir darbā, es sēžu mājās. Dima taisās tik uz darbu. Viņš tāds stresains šodien…

Šodien aizbrauca mūsu ciemiņi, bija atbraukuši 4 džeki, ja nemaldos, paciemojās pie mums 2 dienas un šodien aizbrauca. Sandra [Raivja mamma] šodien ies uz dzimšanas dienu, tik es vienīgā nezinu, ko lai sadara.

Uztaisīju tomātu salātiņus ar šķinķa gabaliņiem un majonēzi+krējumu. Tik garšīgi, laikam būs biežāk tādi salātiņi jātaisa, nav nekas smags manam kunģītim, bet jūties paēdis. Ā, jā, no pirmdienas sākšu pieturēties pie vienas dietas, kas saucas `Franču diēta`. Cik paskatījos, bija tīri normāla, normāls ēdiens normālās porcijās. Ceru, ka būs ok. Un izturēšu, lai gan liekas, ka nekas grūts nebūs, jo visu laiku ēd normālu pārtiku. hi hi, tad jau redzēs.

Vakar arī nebija īpaši ko darīt, tāpēc uzmeistaroju 3 darbiņus, kurus var apskatīt `Graphics` sadaļā.

Te ielikšu dažas jaunākās bildītes, kas tapušas iepriekšējās dienās aiz `nekodarīt`.

Lai jums jauka dieniņa visiem!

P.S. Vakar skatījos filmas – atcerējos, cik mīļa nodarbe man tā ir…

Un turpinu klausīties mūziku. [Šorīt beidza lādēties Quest Crew priekšnesumi `America`s Best dance Crew` Season 3. Skatīšos vēlreiz ar baudu... [pārinstelējot datoru viss bija pazudis]

It`s a new Monday [17.08.09]

Šodiena iesākās ļoti jauki, mīļi. Pamodos, čuč man blakām kāds mīļš minčuks, iegrimis dikti saldā miedziņā. Kā man patīk viņu vērot. Pašai gulēt negribās īpaši, ja sevi nepiespiež, bet tomēr guļu, jo gribās būt savam minčukam tuvāk. Ir tik silti. mm. Vakar biju sagatavojusi pavisam nelielu pārsteigumiņu viņam, laikam izdevās. hihi. Esmu priecīga.

Šodien cerēju, ka mani pasauks uz darbu, bet neviens neuzzvanīja. Bija skumji atkal palikt vienai, kad Raivis brauc uz darbu. Mājās galīgi nav ko darīt. Nedaudz vēlāk, kad Raivja mamma atbrauca ar mazo Janci no veikala, mēs izgājām trijatā ārā, aizgājām līdz lielajam Peterborough parkam. Tur Jancis gan izšūpojās, gan izstaigājās pats savām kājelēm, gan izbradāja baseinu. Bija jauki pavadīt laiku kopā ar viņiem. Atpakaļceļā man negaidīti zvanīja no darba, es kā vilku telefonu no kabatas ārā, tā netīšām nospiedu sarkano klausulīti. Man jau cik ilgi nav kredīta telefonā, tāpēc nevarēju atzvanīt. Raivja mamma iedeva savu telefonu, mēģināju sazvanīt, bet neizdevās. Kad nonācām pie aģentūras, es iegāju iekšā, domāju pajautāšu par zvanu, lai nepadomā, ka speciāli nepacēlu, bet neredzēju jēgu, jo darba autobusa šoferis tieši tanī brīdī devās uz autobusu jau ar gatavu sarakstu līdzi. Es arī tā vai tā nebūtu paspējusi aizskriet līdz mājām, sataisīties un uzreiz atpakaļ, jo tomēr mājas mums ir diezgan gabaliņu no aģentūras. Nu nekas, ceru, ka rīt vismaz zvanīs. Ļoti ceru.

Arī Andis šodien bija manā darba vietā uz darba interviju. Cik nopratu no viņa stāstītā, tad viņam gājis tīri labi. Man prieks.

Tām, domāju, ko esmu aizmirsusi – un tiešām – vienas ļoti labas, nu pat ļoti labas ziņas – šodien noklausījos Tokio Hotel jauno dziesmu `Love And Death` no jaunā albūma, un viss, ko es varu pateikt – Nāvīgi labi!!! [shocked] Es nebiju domājusi, ka viņiem mūzika būs tik ļoti izmainījusies, bet eniivei, tā ir kļuvusi vēl labāka. Tāpat kā viņu jaunie `outfit`. Tas man tiešām bija šoks, jo vairāk klausos to dziesmu, jo vairāk iemīlu, tāpēc es pat negribu domāt, kas būs tad, kad viņiem iznāks jaunais albums + vēl kāds video. Ak tu, Kungs! Tik feini! Tik sen nekas nebija dzirdēts no viņiem, bet, paklausoties jauno dziesmu, mati ceļas stāvus gaisā, ka jums saku, fantastiski laba dziesma. [I`m totally in love]

Paldies, Olguuu, ka paziņoji man.. Esmu kaifā.. Vēl joprojām.

+++ Bilžuki+++

P.S. Ļoti žēl, ka neizdodas ielikt video ar Tokio Hotel jauno dziesmu, bet droši varat iet www.youtube.com un meklēt pēc nosaukuma – `Love and Death`

Enjoy!

Paguļaļi s sestroi

Sāksim ar to, ka vakar izsauca uz darbu gan mani, gan Raivi, nostrādājām, šodien no rīta man pazvanīja: `Kristine, today you can take a day-off` :@ Super, ne? NOOOOT!!! Besī ārā. Neļauj cilvēkam naudu pelnīt, vāks.

Ām, aizvakar netīšām nobloķēju savu Internet-banku, nācās iet uz banku un taisīt jaunu. No sākuma stāvēju ar Andi [brāli] kopā, gaidīju, kad šis tur nokārtos savas ģelas, bet tad viņš parādīja, ka bankas menedžeris nav aizņemts un ka viņš mani var pieņemt. Nu ko, devos uz viņa ofisu. Apsēdos. Izstāstīju, kas pa lietu, un šis sāka rīkoties, lai es tiktu pie jauna konta. Tikmēr viņš kaut ko tur runāja visu laiku, paskatījās uz mani, pajautāja vārdu un tad teica, ka kaut kur mani esot redzējis. Atbildēju, ka varētu tā būt, jo pie viņa pirms tam biju taisījusi bankas karti, lai uz to man varētu skaitīt algu. Šis atcerējās. Tad, kamēr viņš vadīja datorā info, es izdomāju, ka varētu pajautāt, kas ir vajadzīgs, lai varētu strādāt bankā. [Pirmo reizi, kad taisīju karti, viņš bija izbrīnīts, kāpēc tāda meitene kā es, ar savām angļu valodas zināšanām strādā kaut kādā fabrikā, ja viņš mani varot iekārtot bankā. Es to tajā brīdī nebiju uztvērusi nopietni, tikai pasmējos un noteicu, ka labi jau būtu, bet tas arī viss]. Šoreiz gan sadūšojos un pajautāju visu, ko vēlējos. Viņš pasmaidīja, jo atcerējās, ka viņš bija ar mani par to runājis pirmajā reizē. Tad šis pastāstīja, ka viņam jāzinot mana darba pieredze, bet man jau tādas nemaz nav, to arī pateicu. Šeit, Anglijā, darbs, ko strādāju, var teikt, ka ir pirmais īstais darbs, kur pati saņemu naudu. Tad viņš vienkārši pateica, lai uztaisu savu CV angļu valodā un aiznesu viņam, viņš to tālāk atdos savam kolēģim no otras Lloyds TSB filiāles Peterborough`ā, lai viņš izskata, tad man būšot jāgaida zvans uz darba interviju. Es jau sabijos tad, kad viņš pieminēja vārdu salikumu – darba intervija, jo es nekad uz tādām neesmu bijusi, un vēl pie tam angļu valodā. Es riktīgi saraustījos, bet viņš mani tik mierināja, teica, ka tam viņa draugam jau nemaz nav jāzin, ka es nekur tā neesmu strādājusi, viņš teica, lai kaut ko izdomājot. Viņš vēl speciāli sāka runāt, gluži kā intervijā, pats it kā atbildēja uz jautājumu par darba pieredzi, lai sniegtu man piemēru, kā es varētu stāstīt. Es nedaudz, nedaudz nomierinājos, jo šeit jau Anglijā nav tādu darba nodokļu grāmatiņu, kur ir uzskaitītas visas tavas darba vietas. Lūk tā! Kad viņš man teica, lai es to, ko viņš man tur norunāja, atkārtoju, es sabijos, jo esmu tak pēc dabas kautrīga, bet viņš mani mierināja, teica, ka no viņa man nav jābaidās, ka viņš tikai vēlas palīdzēt. Tad es apmēram tā arī viņam atstāstīju un šis tik saka: `very good, very good!` Tā mēs tur nedaudz pasmējāmies, un es cēlos kājās, lai dotos prom, attaisīju durvis, atskatījos uz viņu un ar nopūtu teicu: `Tad jau tur būs mana vieta, ja tikšu [norādīju uz vietām, kur sēdēja bankas darbinieces un pieņēma klientus], bet viņš atbildēja, ka mana vieta būšot viņa ofisā, viņa krēslā. Es izbrīnījos ne pa jokam. Tā nu viņš man atgādināja par CV un es aizgāju, smaidot!

Karoč, man ir baigās bailes no tās intervijas [lai arī kad es pie viņas tikšu - bet tomēr]. Ceru, ka visu nokārtošu, ja nokārtošu, ja mani pieņems, man būs 2 mēnešu apmācības un tad aidā..

[Wish me luck - I`ll take the chance, whether it will bring me - happiness or disappointment - it doesn`t matter. The main thing is to TAKE THE CHANCE, otherwise you won`t find out whether it was worth it or not.]

***

Rīt Solveiga brauc mājās, aahhhh, tomēr žēl laist, jo bij feini, kad viņa bija šeit. Šodien vēl aizgājām pastaigāties, nedaudz pafotogrāfējāmies, pasmējāmies, jo tagad atkal ilgāku laiciņu viņu nesatikšu – skumšu, protams. aahh… Tādus gaisa gabalus nostaigājām, bet tas bij` to vērts. Solveig, lai tev un Gustam veiksmīgs mājupceļš!!! Tiksimies tad, kad būšu LV.

P.S. Bildītes!!! ->

15.08.2009.

Šis datumiņš ir īpašs ar to, ka tieši pirms 4 gadiem šajā datumiņā aizsākās kaut kas sensacionāls. Vakar apritēja nu jau pilni 4 gadi, kopš VIŅI ir mani apsēduši. [ne sliktā nozīmē] Viss pavisam nevainīgi aizsākās ar vienu video un dziesmu Durch Den Monsun, kas aizgrāba mani, un  ne tikai. Tā nu ir pagājis ilgum ilgais laiciņš, bet nekas manī nav mainījies. Mūzika joprojām vilina, tā saucamie `outfit` arī mainās vien uz labo pusi… Nu ko, tad saskandināsim par mīļajiem 4 gadiņiem, gaidīsim jauno albūmu un palaidīsim baloniņu VIŅIEM par godu! [kā katru gadu]

[VIŅI=TH]