Šodien piecēlos ap 11:00, ja nemaldos, aiz loga diezgan drēgns laiks, laikam jau arī šeit rudens tuvojas. Šodien, kā jau piektdienā, saņēmu algu un ar Raivi aizčāpojām līdz centram iepirkties. Es nopirku rudenim zābaciņus, Raivis sev botas. Sapirkāmies vēl visu ko garšīgu, noskatījāmies filmu, patrakojām, bik pēc trakošanas sakašķējāmies, tad es iegāju dušiņā, tagad te sēžu, izrakājos pa draugiem.lv un, sēžot, ieritinājusies dvielī, domāju – vasara pagājusi vienkārši nemanot, jau rudens teju, teju būs klāt, jo jau liek par sevi manīt, domāju par mājām, tik ļoti vēlos aizbraukt mājās, pietrūkst Latvijas. [ne uz palikšanu, bet tik tā - paciemoties]. Ahhhh, nu tik ļoti gribās. Bet gan pienāks laiks.
Kā saka, viss labs nāk ar gaidīšanu. Tad nu cerēšu, ka tā arī ir.
Nesen parunājos ar Olgu, viņa bija pie manis tur Madonā, manās mājās, abas ar Solveigu – bij tik feini viņu redzēt un parunāties. Varbūt viņa kaut kad septembrī atbrauks uz šejieni. Gribētos jau viņu te sagaidīt, bet tad jau redzēs, ja viņa varēs, tad jau atbrauks, ja nē, tad nāksies ciesties līdz Ziemassvētkiem, kad mēs ar Raivi brauksim mājās uz kādu laiciņu – cik ilgu – nezinu. To vēl izdomāsim. Laiks jau it kā ir biļetes pasūtīt.
Ām, šodien arī domāju, cik ļoti esmu iemīlējusies, tā sajūta vienkārši mani nepamet. Sapratu, ka iet dušā divatā ir divtik patīkami un sexīgi. Vakar vispār bija superīga dušošanās. Viņš vienkārši stāvēja un ļāva man viņu nomazgāt. Viņa ķermenis viss putās izskatījās tik kārdinoši, ak tu Dievs, pa nopietnam. Vispār – kad viņš ir slapjš, kad katra pilīte, kas notek pār viņa seju, lūpām, ķermeni, liek man kust. Viņa slapjie mati – tas ir kaut kas neaprakstāms. [Piedodiet, aizsapņojos! *blush] Esmu tik laimīga, kad viņš ir man blakus. Šodien, skatoties filmu, viņš tā ieritinājās pie manis, ka es no augšas to vien darīju, kā pētīju viņu – viņa acis, augumu. Un jā, viņam ir tik siltas rokas – vienmēr! Kā jau viņam draugos ierakstīju,- Esmu slima ar viņu, un negribu veseļoties. Vēl viņā es mīlu to, kā viņš mīl savu mazo brālīti – visu laiku čubinās, mierina, kad viņš raud, lutina, lolo, auklē, ieaijā miedziņā, guļ blakām, ja mazajam nemierīgs miedziņš. Nu tas ir tik ideāli. Ko meitene vēl vairāk var vēlēties – redzēt savu mīļoto blakus bērnam un saprast, cik rūpīgs viņš ir attiecībā pret to. Šodien, kad gājām uzpīpēt [zinu, fuj] mazais palika iekšā aiz durvīm un sāka raudāt, jo arī viņš vēlējās iziet laukā, svaigā gaisā. Tad nu Raivis attaisīja durvis, un mazais izčāpoja ārā, pārstāja raudāt, un tad viņš viņu pie rociņas vadāja pa pagalmu, lai mazais izstaigājas.
Vai tas nav mīļi? aahh.. Es vienkārši nevaru beigt domāt par viņu, par visu, ko viņš dara… Vienkārši nevaru… Esmu pilnībā apmāta ar viņu… Un ir tik labi…
Vēl, šodien Raivis pasauca mani līdzi aizbraukt ar viņu un Andi uz Bostonu, uz kurieni mēs tomēr beigu beigās neaizbraucām. Braukājāmies pa pilsētu, aizbraucām līdz Kristapam, Andim uz turieni bija atnākusi vēstule no darba, kurā viņš tika pieņemts. [Wuu huuu] Sēdējām mašīnā, kamēr Andis bija iegājis iekšā. Mājās neviena nebija, Raivis uzlika Максим- Лучшая Ночь [iesaku], es skatījos uz viņu, un man asaras acīs saskrēja. Esmu ļoti emocionāla, un tanī brīdī manī maisījās tik daudz domu par viņu, par mums, cik ļoti laimīgu tomēr viņš mani padara – esmu sapratusi, ka viņš tiešām man nozīmē ļoti daudz – ļoti, ļoti… Un man tā patīk viņu sabučot un pateikt, ka mīlu viņu, jo tā es jūtos – pat vēl labāk. Strīdi neskaitās, tādi ir visiem, tik jāmāk tikt tiem pāri. Es tiešām varu no tiesas iedomāties savu dzīvi kopā ar viņu, man patīk to darīt…Tik kad sapņo, aizver acis, jo sapnis var arī nepiepildīties. Jāsargā savi sapņi un jātiecas pretī tiem.
Vēl viena lietiņa, ko gribēju pastāstīt – laikam tas, ko es tagad pateikšu, tiešām nodos mani – nu savā ziņā vismaz. [iemīlējusies] Bez maz vai visur, kur eju, uz ko paskatos, es tik daudz pamanu sirsniņveidīgas formas – visur – šķīvjos, ārā uz ielas, maizē – visur…
Tātad – cik atceros, esmu tās pamanījusi:
- Ēdu salātus un uz bļodiņas malas, no majonēzes un krējuma bija sirsniņveidīgas līnijas.
- Gāju dušā, izņēmu matu gumiju no matiem, nometu uz grīdas. Tā iekrita manā čībā un salocījās tā, ka izveidojās sirsniņa.
- Ēdu Raivja mammas pagatavotu zupu, klāt piekodu maizi, un uz maizes riciņas, tur, kur tie burbulīši vai caurumiņi, nu tās poriņas maizē, arī tajās es pamanīju sirsniņu.
- Kad nebija ko darīt mājās, izdomāju nedaudz pafotogrāfēties. Mums te sienas istabā tādas ar kaut kādiem nenoteiktiem rakstiem, neformīgiem, bet vienā vietiņā pamanīju sirsniņu.
- Neskaitāmas reizes uz ielas esmu pamanījusi uz zemes nomestus papīra gabaliņus, un bieži vien tie ir sabradāti sirsniņu formās.
- Vienreiz ēdu sausās pārslas ar pienu, tur viena pārsla izskatījās pēc sirsniņas.
- Šodien, Raivis gulēja uz spilvena, kam violets pārvalks, es ēdu nektarīnu, uzsēdos viņam uz muguras, pieliecos, lai nobučotu, un uz spilvena uztecēja nektarīna sula. Slapjums, kas tur palika, izskatījās pēc sirsniņas.
- Šodien dušā pamanīju, ka zilums, kas no sākuma bija galīgi neformīgs uz manas kājas, tagad ir ieņēmis sirsniņas formu.
- Šodien mazais Raivja brālītis pats izvilka no mūsu maisiņa nektarīnu, panēma savās mazajās rociņās un pirmo reizi, kad iekodās, izkoda miziņu tā, ka izkostais gabaliņš izskatījās pēc sirsniņas, tikai to man neizdevās nofotogrāfēt. Pārējie daudz maz ir nofotogrāfēti, vēl izņemot tos papīrus uz ielas.
- Kādu laiciņu atpakaļ, kad vēl Solveiga ar Agnesi bija te pie manis Anglijā, kad taisījāmies braukt uz jūru, debesīs pamanīju mākoni, kas izskatījās pēc salauztas sirsniņas. [nekas, ka salauzta, bet tomēr sirsniņa]
- Kad bijām jūrā, atradu taču arī to akmentiņu sirsniņas formā, kurā pēc tam iegravēju I♥U un uzdāvināju Raivim.
Noteikti vēl esmu kaut ko piemirsusi vai neesmu iemūžinājusi, bet nekas, tāpat var saprast, kas ar mani notiek, bez liekas runāšanas – ESMU IEMĪLĒJUSIES!
Tu, Raivi, esi mans brīnumiņš…
Te būs bildītes ar pierādījumiem.
Uz bildītēm paturot ar peli varēsi izlasīt, kur kura ir redzēta.
P.S. Izlasīju draugu dienasgrāmatās, precīzāk, Ligitas Rutkovskas dienasgrāmatā!
“Pati pirmā sieviete bija Ieva. Pati skaistākā sieviete – Kleopatra.
Pati gudrākā sieviete – Žorža Sanda. Vīrieši, aizmirstiet to! Pati
pirmā, pati skaistākā un pati gudrākā sieviete atrodas jums blakus.”
♥
Pēdējie komentāri