Virsraksts jau izsaka visu – mūžīgā atgriešanās.
Tā arī ir, ilgāks laiks paiet, vai ne tik ilgs, es tā vai tā nonāku te atpakaļ, lai kaut ko ieķēpātu.
Katrā ziņā, esmu sapratusi, ka ilgi nerakstīt galīgi nav forši, jo, kad atkal piesēdies un gribi visu, kas noticis, izstāstīt, vairs neko neatceries, kas iepriekš likās svarīgs. Tāpēc arī manas smadzenes tagad liekas tukšas, nezinu, ko lai izvelk no viņām ārā.
Viss, kas man tagad maisās pa galvu, ir braukšana uz Latviju, kas nu jau vairs nav aiz kalniem. Esmu sajūsmā – atkal būšu mājās, mīļajās mājās pie savējiem… Nu nevaru sagaidīt. Vairs tikai 23 dienas, tas ir TIK maz. Februāra sākumā tikai jāatceras aiziet uz bibliotēku un uztaisīt Check-In, dabūt biļetes izprintētā formā un tad tik gaidīt 16to datumiņu, kad jau otro reizi savā mūžiņā pacelšos augstāk par mākoņiem – atkal izjust tās pārdabiskās un pārlaimīgās sajūtas, kas ir vairāk kā ideālas. Tāpēc – gaidiet mani [mūs].
Kas vēl. Esam ar Raivi sākuši tā teikt `kačāties`.
Izklausās jau smieklīgi, bet abiem mums rezutāti ir acīmredzami. Raivim viss aug, man krīt, par ko esmu dikti priecīga. Beidzot ir parādījusies motivācija, tikai šad tad pie tiem trenažieriem, presītes taisīšanas un kāju muskuļu trenēšanas ir grūti pieķerties, bet nu, kaut kā jau tiekam galā. Beidzot mans vēderiņš, tā saucamā `riepiņa` sāk pazust, rokas ar palikušas nedaudz tievākas, kājas arī. Tā tik turpināt.
Sāku laikam beidzot sev patikt – un tas ir pats galvenais. Ēdu arī mazāk, pamazām pieradinu neēst tik lielas porcijas, ēst veselīgāk. Viss iet uz labo pusi. Congratulations!!! Yee huuu…
[I hope nothing`s gonna come back]
Pēdējā laikā esmu noskatījusies vairākas filmas ar Žanu Klodu Van Dammi, un, godīgi sakot, tīri tā neko – vecas, bet labas filmas. No visām, ko noskatījos, pagaidām mana top-favorīte ir un paliek 1989. gadā uzņemtā filma `Kickboxer`. Šodien priekšā ir vēl viena – `Street Fighter`. Redzēs, kas tur būs labs.
Šī jau ir trešā diena, kad mums abiem ar Raivi ir brīvdiena, rīt beidzot uz darbu. Nu neko, šonedēļ sanāks tikai 3 dienas mūsu kontā, tātad alga ~ £150. Vispār, negribu pat iedomāties, cik mums sakrāsies naudas ko ņemt uz Latviju, katrā ziņā – daudz mazāk, nekā bijām iecerējuši.
That`s not good! Bet nu, kā man manējie ir daudz reizes teikuši – Visi gaida mūs, nevis naudu. Tad jau beigās redzēs, cik mums tur sanāks.
Baigi cītīgi sekoju līdzi gan Stīnas, gan Sabīnes blogiem, jo baigi, baigi patīk lasīt, kā iet studentiem. Ļoti interesanti. Pat labāk nekā lasīt kādu grāmatu.
Katru dienu ieeju un paskatos, vai nav iepostots kaut kas jauns.
Beidzot dabūju vienu dziesmu, kura man nežēlīgi patīk. Varbūt izdosies pievienot, varbūt nē. Internetā gan es viņu nekādīgi nevarēju atrast, pamēģināšu vēl reiz un, ja atradīšu, pievienošu šeit, ja neizdosies pievienot kā Audio failu.
Nācās likt video, kas nav video, bet dziesmu gan dzirdēt var.
Ziniet, aptrūkās ko stāstīt, nekas vair galvā `nešaujas`. Fu*k!
Ielikšu dažas bildītes un ar to arī atvadīšos. Jauku jums nedēļas nogali! Turiet buru!


































Pēdējie komentāri